| Aizsargājamie biotopi |
|
Kas ir biotops?
Biotops ir samērā viendabīga platība, piemēram mežs, purvs vai pļava, kurā vides apstākļi piemēroti noteiktu augu, sēņu un dzīvnieku sugu pastāvēšanai. Ir gan bieži, gan reti sastopami biotopi. Reti sastopamo un apdraudēto biotopu aizsardzību (līdzīgi kā sugu aizsardzību) paredz gan Latvijas, gan starptautiskā likumdošana.
Ziemeļgaujā sastopamie biotopi Sarakstā doti līdz šim konstatētie Ziemeļgaujā sastopamie Eiropas Savienības mērogā aizsargājamie biotopi, kas iekļauti ES Biotopu direktīvas I pielikumā, kā arī vairāki nozīmīgi tikai Latvijas mērogā aizsargājamie biotopi. Ūdeņi
No Eiropas mērogā aizsargājamiem biotopiem Gaujā un tās pietekās atsevišķās vietās sastopamas upju straujteces. Nozīmīgākie straujteču posmi Gaujā atrodas uz augšu no Gaujienas un pie Strenčiem. Gaujai līkumojot, tās agrākajās gultnēs izveidojušās vecupes jeb attekas, kas saskaņā ar Eiropas biotopu klasifikāciju atbilst biotopam dabīgi eitrofi ezeri ar iegrimušo ūdensaugu un peldaugu augāju. Vecupju kopgarums Ziemeļgaujas teritorijā pārsniedz pašas Gaujas garumu, veidojot daudzveidīgu un Latvijas ainavā unikālu upes un vecupju kompleksu. Pļavas
Pateicoties Gaujas veidotajam nelīdzenajam reljefam, Ziemeļgaujas ielejā mozaīkveidā sastopamas dažādiem mitruma apstākļiem raksturīgās pļavas - sākot no sausām pļavām senlejas nogāzēs un upes sengultņu krastu terasēs (sausas pļavas kaļķainās augsnēs) un beidzot ar slapjām palieņu pļavām upes senajās gultnēs (upju palieņu pļavas). Bieži sastopamas arī sugām bagātas atmatu pļavas. Kā īpaši raksturīgas Ziemeļgaujas ielejai jāmin parkveida pļavas - pļavas, kurās izklaidus aug koki (galvenokārt ozoli un liepas). Šajās pļavās sastopami gan pļavām raksturīgie augi, gan sugas, kas apdzīvo koku stumbrus (piemēram, retas ķērpju un kukaiņu sugas). Meži
Mūsdienās pilnīgi dabiski veidojušos mežu Latvijā tikpat kā nav. Tomēr ir izņēmums, kas raksturīgs tieši Ziemeļgaujai - meži, kas veidojas vienmēr mainīgajos Gaujas ielokos. Smilšu sēres, kas radušās Gaujas gultnei pārvietojoties, pakāpeniski aizaug ar lakstaugiem, krūmiem un, visbeidzot - ar mežu. Šos mežus neviens nekad nav sējis, stādījis vai kopis, un šis ir vienīgais gadījums, kad uz Latvijā augošu mežu var attiecināt terminu "pirmatnīgs". Šis biotops - primārie meži upju meandru lokos ir Latvijā aizsargājams. Pie Gaujas plaši izplatīti citur reti sastopamie vītolu un dabiskie baltalkšņu meži (jaukti ozolu, gobu, ošu meži upju krastos un pārmitri platlapju meži). Vairākās vietās atrodamas arī izcilas vecu ozolu audzes (ozolu meži). Ievērojamu daļu mežu veido aizaugušas senas parkveida pļavas vai ganības. |
