| Projekta pasākumi |
|
(Pilnīgāka informācija atrodama projekta atskaitēs) Eiropas mērogā aizsargājamo sugu un biotopu inventarizācija un kartēšana Lai varētu plānot dabas vērtību aizsardzību un tām nepieciešamos apsaimniekošanas pasākumus, projekta sākumā veikta īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu inventarizācija un atradņu kartēšana. Iegūtie dati apkopoti ar kartēm sajūgtā datu bāzē un izmantoti gan agrovides plānu izstrādei zemnieku saimniecībām, gan dabas aizsardzības plāna izstrādei visam aizsargājamo ainavu apvidum. Inventarizācijā piedalījušies 20 eksperti – botāniķi, entomologi, ihtiologi, ornitologi, meža un pļavu biotopu eksperti. Pavisam teritorijā konstatēti 26 Eiropas Savienības Biotopu direktīvas I pielikumā iekļautie biotopi, tajā skaitā 11 prioritāri aizsargājamie. No tiem pļavu biotopi sedz 1200 ha, meža biotopi – 1590 ha, purvu biotopi – ap 300 ha platību. Apkopojot inventarizācijas datus un ziņas no iepriekšējiem gadiem (neietverot vēsturiskās atradnes), aizsargājamo ainavu apvidū atzīmētas 143 īpaši aizsargājamās sugas – 10 zīdītāju, 35 putnu, pa vienai rāpuļu un abinieku, 8 apaļmutnieku un zivju, 56 bezmugurkaulnieku un 32 augu, sēņu un ķērpju sugas.
Agrovides plāni zemnieku saimniecībām Sagatavoti 24 apsaimniekotājiem un aptver ap 990 ha lauksaimniecības zemju. Tie izstrādāti sadarbībā ar zemes īpašniekiem un ietver precīzu informāciju par attiecīgajā zemes īpašumā sastopamajām dabas vērtībām un tām nepieciešamo apsaimniekošanu. Katrs plāns satur sekojošu informāciju:
Dabas aizsardzības plāna un individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu izstrāde Dabas aizsardzības plāns aizsargājamo ainavu apvidum, kas ietver teritorijas vērtību analīzi un nepieciešamo dabas aizsardzības pasākumu aprakstus, izstrādāts laika periodam līdz 2016. gadam. Galvenie dabas aizsardzības plānā paredzētie pasākumi ietver:
Sagatavots individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projekts, kas ietver teritorijas funkcionālo zonējumu un katrai zonai atbilstošo aizsardzības režīmu, lai nodrošinātu labvēlīgu aizsardzības statusu īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem.
Pļavu atjaunošana Atklāta ainava Latvijā lielākoties ir cilvēka veidota un uzturēta, jo dabiskos apstākļos tās vietā veidotos mežs. Taču arī atklātu platību, galvenokārt pļavu un ganību, aizsardzība ir svarīga, jo no to pastāvēšanas ir atkarīgas daudzas šobrīd retas un apdraudētas sugas, kas gadu tūkstošu gaitā piemērojušās atklātai ainavai un ainavai, kurā pļavas mijas ar mežiem. Pirms projekta sākuma ap 70 % Ziemeļgaujas zālāju bija pamesti, tādēļ aizauga ar krūmiem un kļuva nepiemēroti pļavu augu un putnu sugu dzīvei. Pavisam projekta ietvaros atjaunoti 290 ha zālāju biotopu – pļavu un ganību. Zālāju atjaunošana ietvēra krūmu izciršanu, ciņu nolīdzināšanu un pirmreizējo pļauju. Zālāji atjaunoti gan sešās projekta ietveros izveidotajās ganību teritorijās, gan citās vietās, kur tas no dabas aizsardzības viedokļa bija visvairāk nepieciešams un kur zemes īpašnieki un apsaimniekotāji bija ieinteresēti pļavu atjaunošanā. Pavisam zālāju atjaunošanā iesaistījās 15 saimniecības. Lai atjaunotās platības pēc projekta beigām netiktu pamestas, līgumi ar saimniecībām paredz, ka tām ir pienākums uzturēt atjaunotos zālājus turpmāko 10 gadu periodā, ja ir pieejams atbilstošs finansējums šim mērķim.
Pļavu uzturēšana Zālāju apsaimniekošanas paraugteritorijas Projekta ietvaros izveidotas sešas zālāju apsaimniekošanas paraugteritorijas, kurās veikta zālāju atjaunošana, izcērtot krūmus, un ierīkotas ganības. Katrā teritorijā uzbūvēts aploks un lopu nojume, zālāju biotopu noganīšanai iepirkts 91 gaļas liellops (6 buļļi un 85 govis). Izvēlēti tādu šķirņu liellopi, kas piemēroti dzīvei zem klajas debess visu gadu un kuru audzēšana zemniekiem būtu arī ekonomiski izdevīga. Divas no paraugteritorijām atrodas Valkas pagastā ("Krastiņi" un "Vekši"), divas – Zvārtavas pagastā ("Kalna Vērzemnieki" un "Pēdraudzes"), pa vienai – Gaujienas un Virešu pagastos (attiecīgi "Lejas Rudzīši – Zvejnieki" un "Līves"). Kopējā paraugteritoriju platība ir ap 340 ha. Iepirktie gaļas liellopi nodoti īpašumā paraugteritoriju apsaimniekotājiem, savukārt Latvijas Dabas fondam bija tiesības pieprasīt atpakaļ no pieauguma tādu pašu skaitu lopu, kāds tika piešķirts, lai šos dzīvniekus izmantotu citu platību noganīšanā. Tādējādi no ganāmpulku pieauguma izveidojusies vēl viena – septītā ganību teritorija, kas atrodas Zvārtavas pagastā. Saimniecībām ir pienākums uzturēt paraugteritorijā ietilpstošos zālājus 10 gadu periodā, ja ir pieejams atbilstošs finansējums šim mērķim. Līgumu saistības ar zemes apsaimniekotājiem pēc projekta beigām pārņems teritorijas pārvaldību realizējošā institūcija – Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts. Atbilstoši projekta līgumiem Ziemeļgaujā nodrošināta zālāju biotopu uzturēšana, pļaujot vai noganot, ap 500 ha platībā. Šīs platības ietver gan paraugteritorijas, gan pārējās platības, kur projekta ietvaros atjaunotas vai jau iepriekš tika uzturētas pļavas. Zālāju apsaimniekošanas veicināšana citās aizsargājamo ainavu apvidus platībās Atbilstoši projekta laikā veiktās pļavu biotopu inventarizācijas rezultātiem, bioloģiski vērtīgo zālāju platības, par kurām iespējams saņemt Lauku attīstības programmas finansējumu noganīšanai vai vēlajai pļaušanai, aizsargājamo ainavu apvidū palielinājās no 650 ha līdz 1860 ha. Zemes īpašniekiem projekta semināru, bukletu un personīgu kontaktu veidā projekta laikā sniegta informācija par pieejamo atbalstu dabai draudzīgām aktivitātēm Latvijas Lauku attīstības programmas ietvaros (galvenokārt bioloģiski vērtīgo zālāju uzturēšanu) un procedūru tā saņemšanai.
Meža biotopu un medņu riesta vietu apsaimniekošana Daļai aizsargājamo meža biotopu cilvēka iejaukšanās nav nepieciešama, gluži otrādi - tā var tiem tikai kaitēt. Tomēr ir biotopi, kuru saglabāšanai nepieciešams veikt īpašus pasākumus, atdarinot dabiskos traucējumus (ugunsgrēku, lielo zālēdāju dzīvnieku ietekmi). Senatnē boreālo mežu (biotopa kods 9010*) attīstībā liela loma bijusi ugunsgrēkiem, kuros izdzīvoja vecās priedes, savukārt bojā gāja egļu un lapu koku paauga. Tādējādi mežs saglabājās skrajš, priežu stumbri bija saules apspīdēti. Mūsdienās priežu mežiem raksturīga aizaugšana ar egļu paaugu un pamežu, gan augsnes eitrofikācijas (bagātināšanās ar barības vielām) dēļ, gan mežu meliorācijas dēļ. Tādēļ apdraudētas vairākas priežu mežiem raksturīgas gaišus apstākļus mīlošas sugas. Arī medņu riestiem nepieciešami skraji, labi pārredzami meži, lai putni varētu saredzēt cits citu, kā arī pamanīt pielavījušos plēsējus. Ugunsgrēku ietekmi daļēji var aizstāt nevēlamās egļu paaugas izzāģēšana. Savukārt skraji platlapju meži un parkveida pļavas ar saules apspīdētiem koku stumbriem pastāvēja pateicoties lielajiem savvaļas zālēdājiem (sumbriem, tauriem), un vēlāk arī mājlopu ganīšanai. Skrajos apstākļos augušie vecie ozoli ir ļoti nozīmīgi lapukoku praulgrauzim – Eiropā apdraudētai vaboļu sugai, kam nepieciešami resni, dobumaini lapu koki. Lai paildzinātu praulgrauzim un daudzām citām retām sugām piemēroto veco ozolu mūžu, kā arī nodrošinātu nepieciešamos gaismas apstākļus uz to mizas augošajām retajām ķērpju sugām, ap šiem kokiem veikta apēnojošo krūmu un jaunāko koku izzāģēšana. Projekta ietvaros boreālo meža biotopu un platlapju koku apsaimniekošana Ziemeļgaujā veikta 288 ha platībā. Medņu riesta vietās egļu paauga izzāģēta 129 ha platībā. Kopējā apsaimniekotā mežu platība ir ap 400 ha (ap 21 ha platībā boreālo mežu biotopi sedzas ar medņu riesta vietām). Projekta ietvaros ierīkoti arī trīs aizsprosti uz meliorācijas grāvjiem divās medņu riesta vietās, lai atjaunotu vēsturisko hidroloģisko režīmu, kas traucēja egļu paaugas attīstībai. Lai netraucētu putnu ligzdošanu, apsaimniekošanas pasākumi mežos tika veikti ārpus putnu ligzdošanas sezonas. Jauna paaugas izciršana boreālajos mežos un medņu riestu vietās varētu būt nepieciešama apmēram pēc 10 gadiem, savukārt atkārtota krūmu izciršana ap vecajiem platlapju kokiem vietās, kas netiek noganītas, jau pēc pāris gadiem.
Projekta zinātniskais konsultants J. Priednieks un A/S "Latvijas valsts meži" pārstāvis A. Cimdiņš pie vecajiem ozoliem, kuri atbrīvoti no apkārt augošajiem kokiem.
Meža biotopu aizsardzības nodrošināšana, veidojot mikroliegumus Mikroliegumu veidošana ir viens no veidiem, kā aizsargāt īpaši aizsargājamo sugu un biotopu atradnes gan ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, gan to iekšienē. Kamēr aizsargājamo ainavu apvidū nebija spēkā individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi ar atbilstošu zonējumu, ātrākais veids, kā nodrošināt dabas vērtību aizsardzību, bija mikroliegumu veidošana. Pavisam privātajos mežos izveidoti 84 mikroliegumi 238 ha platībā, skarot 75 apsaimniekotāju zemes (80 kadastra vienības). Visvairāk mikroliegumu izveidots krastmalu mežiem – ap 130 ha platībā, nogāžu mežiem (48,6 ha), platlapju mežiem (27,2 ha) un biokokiem (17,5 ha). Mazākās platībās (līdz 10 ha) mikroliegumi veidoti skujukoku meža biotopiem, jaukta meža biotopiem, melnalkšņu mežiem, gravu mežiem un primārajiem mežiem upju meandru lokos. Vienlaikus mirkoliegumi izveidoti arī sekojošu sugu atradnēm, kas sakrita ar iepriekš minētajiem biotopiem: ķērpjiem - sīkpunktainajai artonijai, piesātinātajai leptogijai, brūngalvainajai henotēkai, kollemu, skleroforu un nefromu ģints sugām, sēnēm - košajai zeltporei un plaisājošajai rūtainei, bezmugurkaulniekiem - lapukoku parulgrauzim un lielajam torņgliemezim, kā arī baltmugurdzenim. Pēc Eiropas Savienības biotopu klasifikācijas, visvairāk mikroliegumu izveidots pārmitriem platlapju mežiem (biotopa kods 91E0*) – 132 ha, parkveida pļavām (6530*) – 48,4 ha, nogāžu un gravu mežiem (9180*) – 23,7 ha un boreālajiem mežiem (9010*) - 10,6 ha. Mazāk kā 10 ha platībā mikroliegumi izveidoti melnalkšņu staignājiem (9080*), purvainajiem mežiem (91F0) un jauktiem platlapju mežiem (9020*). Mikroliegumu izveide nodrošina nepieciešamā aizsardzības režīma piemērošanu minētajiem meža biotopiem – lielākajā daļā gadījumu tas ir neiejaukšanās režīms (146 ha), savukārt daļā biotopu nepieciešami speciāli apsaimniekošanas pasākumi, kas aprakstīti attiecīgajās mikroliegumu anketās (vecu platlapju koku atbrīvošana no apkārtējiem krūmiem un jaunākiem kokiem; 92 ha). Vienlaikus ar mikroliegumu izveidi zemes īpašniekiem tika sniegta informācija par iespējām saņemt kompensācijas par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem – vienreizējiem maksājumiem tirgus cenas apjomā, kā arī Latvijas Lauku attīstības programmā 2007.-2013. gadam plānotajiem ikgadējiem maksājumiem meža īpašniekiem NATURA 2000 teritorijās. Līdz projekta beigām vairāki zemes īpašnieki jau bija vērsušies Dabas aizsardzības pārvaldē ar kompensācijas pieprasījumu.
Informatīvi izglītojošie pasākumi Semināri Pavisam projekta ietvaros notikuši 22 semināri. Semināros sniegta informācija par teritorijas dabas vērtībām un tām nepieciešamo apsaimniekošanu, dabā apspriesti biotopu apsaimniekošanas pasākumi, notikušas diskusijas par dabas aizsardzības plānu aizsargājamo ainavu apvidum. Viens no nozīmīgākajiem bija seminārs Valkas pagasta "Krastiņos" par biotopu apsaimniekošanu saistībā ar jaunās Latvijas Lauku attīstības programmas izstrādi. Seminārā piedalījās par programmu atbildīgie Zemkopības ministrijas pārstāvji, nevalstisko organizāciju pārstāvji un zemes īpašnieki. Bukleti Izdoti 3 informatīvi bukleti – par teritorijas dabas vērtībām (2004. gadā), par dabas vērtību aizsardzības un apsaimniekošanas plānošanu (2005. gadā), par dabas vērtību veidošanos un to aizsardzības perspektīvām nākotnē (2007. gadā). Vides filmu studija ir uzņēmusi 8 minūtes garu filmu "Ziemeļgauja" par teritorijas dabas vērtībām un LIFE projekta pasākumiem (režisors Andis Mizišs). Projekta laikā sagatavoti arī četri ziņu sižeti par projekta norisi, kas demonstrēti raidījumā "Vides fakti" LTV 1. Informācijas centrs Projekta laikā darbojās projekta Informācijas un izglītības centrs Strenčos, Rīgas ielā 6, kurā zemes īpašnieki un iedzīvotāji varēja noskaidrot sev interesējošos jautājumus, piemēram, par dabas vērtībām un tām nepieciešamo apsaimniekošanu savā zemes īpašumā. Informācijas centra funkcijas pēc projekta beigām pilda Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts kopīgi ar Lauku partnerību "Ziemeļgauja", un tas atradas Strenčos, Valkas ielā 16. Informācijas stendu izgatavošana Šoseju malās pie teritorijas robežas izvietoti 18 stendi ar informāciju par aizsargājamo ainavu apvidu un LIFE projektu, savukārt 17 stendi ar uzskatāmu informāciju par ainavu apvidus dabas vērtībām atrodas iesaistīto institūciju (pagastu padomju, Valsts meža dienesta mežniecību, A/S "Latvijas valsts meži" mežsaimniecību) telpās. Dabas taku ierīkošana Dabas takas ir viens no veiksmīgākajiem veidiem, kā izglītot sabiedrību dabas aizsardzības jautājumos, jo šeit apmeklētājs ar dabas vērtībām iepazīstas klātienē. Ziemeļgaujas projekta ietvaros ierīkotas 3 dabas takas – pa vienai Virešu, Gaujienas un Valkas pagastos. Pie takām izvietota informācija par īpaši aizsargājamiem biotopiem, kas apskatāmi taku maršrutos, un tajos mītošajām sugām. Viens Virešu takas posms atrodas pie Gaujas pietekas Vizlas, otrs - pie Randatu klintīm Gaujas krastā. Katrs no posmiem ir ap 1 km garš. Vizlas takas posmā var apskatīt upju straujteces (biotopa kods 3260), kas ļoti raksturīgas Vizlas upei, kaļķiežu (dolomīta) atsegumus (8210), nogāžu un gravu mežus (9180*), pārmitros platlapju mežus (91E0*), avotu. Nereti šeit izdodas pamanīt arī kādu no šo dzīvotņu iemītniekiem, visbiežāk – zivju dzenīti. Randatu takas posma galvenais apskates objekts ir pašas Randatu klintis – viens no augstākajiem dolomīta atsegumiem Latvijā (līdz 15 m augsts), vienlaikus tas ir īpaši aizsargājams biotops – kaļķiežu atsegumi (8210). Šeit aplūkojami arī nogāžu un gravu meži (9180*). Gaujienas pagasta takas maršruta kopējais garums ir ap 6 km un tā šķērso arī pašu Gaujienu. Starp takas apskates objektiem ir nogāžu un gravu meži (9180*), sausas pļavas kaļķainās augsnēs (6210) un mēreni mitras pļavas (6510). No takas redzama viena no zālāju apsaimniekošanas paraugteritorijām, kas atrodas otrā Gaujas krastā ("Lejas Rudzīši – Zvejnieki"). Arī Valkas pagasta taka sastāv no diviem atsevišķiem posmiem. Takas Vekšu posms (0,5 km) ved pa zālāju apsaimniekošans paraugteritoriju "Vekši", savukārt Zīles posms (2,3 km) atrodas Pirtslīča – Līkās attekas dabas lieguma teritorijā.
Vekšu posmā galvenais apskates objekts ir zālāju apsaimniekošanas paraugteritorija, šeit var apskatīt 3 ES īpaši aizsargājamos biotopus – sausas pļavas kaļķainās augsnēs (6210), upju palieņu pļavas (6450) un vecupes, kas pieder ES Biotopu direktīvas biotopam dabīgi eitrofi ezeri ar iegrimušo ūdensaugu un peldaugu augāju (3150). Takas Zīles posmā apskatāma virkne īpaši aizsargājamo meža biotopu – apsaimniekots boreālo mežu biotops (9010*), ozolu meži (9160), nogāžu un gravu meži (9180*), pārmitrie platlapju meži (91E0*), jaukti ozolu, gobu, ošu meži upju palienēs (91F0), kā arī parkveida pļavas fragments (6530*) un vecupe (3150). Mājaslapa Izveidota interneta mājaslapa www.zgauja.lv, kuru pēc projekta beigām turpinās pilnveidot un uzturēt lauku partnerība "Ziemeļgauja".
Informācijas apmaiņa un projekta publicitāte Pieredzes apmaiņa ar citiem LIFE projektiem Projekta sākumā tika organizēts ievadseminārs, kurā citu LIFE-Daba projektu pārstāvji no Latvijas un Igaunijas dalījās pieredzē par biotopu apsaimniekošanu. Projekta ietvaros notika arī pieredzes apmaiņas braucieni uz citu LIFE projektu teritorijām Latvijā, kā arī ārvalstīs - Igaunijā (projekts "Restoration and management of the Häädemeeste wetland complex") un Austrijā (projekts "Wild river landscape of the Tyrolean Lech"), savukārt Ziemeļgaujas projekta teritorijā viesojās LIFE projektu "Restoration of the Core Ravine Woodlands of England and Wales" un "Restoration and management of the Häädemeeste wetland complex" pārstāvji. Projekta teritoriju apmeklējuši arī citu ar dabas aizsardzību saistītu institūciju pārstāvji, piemēram, Zviedrijas Vides aizsardzības aģentūra (SEPA). Dalība semināros Projekta dalībnieki ir piedalījušies dažādos ar biotopu aizsardzību un apsaimniekošanu saistītos semināros, piemēram, Baltijas Vides foruma semināru ciklā "Pieredzes apmaiņa par biotopu apsaimniekošanu starp Baltijas LIFE-Daba projektiem" (2004.-2005.g.), kā arī semināros par pārrobežu sadarbību dabas aizsardzības jomā starp Latviju un Igauniju Gaujas reģionā (2004.g.) un par boreālo mežu biotopu monitoringu un aizsardzības statusa novērtēšanu (2006.g.). Informācija mēdijos Materiāli par aizsargājamo ainavu apvidu un LIFE projektu publicēti laikrakstos "Latvijas avīze", "Neatkarīgā rīta avīze", "Ziemeļlatvija", "Liesma", "Malienas ziņas", žurnālā "Vides vēstis", īsas aktualitātes arī laikrakstā "Diena". Informācija par projekta aktualitātēm bijusi atrodama dažādos interneta ziņu portālos.
Projekta norises atspoguļotas Latvijas Televīzijas raidījumos "Vides fakti", "Zaļais īpašums" un "Eirobusiņš", kā arī radioraidījumā "Kā labāk dzīvot" Latvijas Radio 1. programmā.
Informācija par projektu regulāri ievietota projekta mājaslapā www.zgauja.lv, kā arī Latvijas dabas fonda mājaslapā www.ldf.lv. Lielu skaitu interesentu pulcēja projekta mājaslapas atklāšana ar tai sekojošu izbraukumu dabā, kas piesaistīja arī mēdiju uzmanību.
Apsaimniekošanas pasākumu rezultātu monitorings
Sugu un biotopu monitorings (regulāri novērojumi atbilstoši iepriekš izstrādātai metodikai) uzsākts mežos un zālājos, kuros veikti apsaimniekošanas pasākumi. Monitorings nepieciešams, lai novērtētu, vai apsaimniekošanas pasākumi dod gaidīto rezultātu – labvēlīgi ietekmē sugas un biotopus, kuru dēļ tie tiek veikti, un vajadzības gadījumā pasākumus koriģētu. Projekta ietveros uzsākti sekojoši novērojumi:
Pirmie veģetācijas monitoringa rezultāti rāda, ka zālāju noganīšanai ir pozitīva ietekme uz augu sugu daudzveidību pļavās. Īpaši tas vērojams sausajās pļavās un vidēji mitrās pļavās. Tāpat pļavās novērojama kūlas daudzuma samazināšanās, kā arī vienas izteikti dominējošas augu sugas izzušana augu sabiedrībās, kas liecina par pozitīvām izmaiņām veģetācijā. Noganīšana ir efektīva, lai apturētu arī pļavu aizaugšanu ar priedēm – jaunās priedes tiek nolauztas un neizdzīvo. Ik gadus tiek novērtēts medņu gaiļu skaits un izvietojums riesta vietās, kur projekta ietvaros veikti apsaimniekošanas pasākumi. Rezultāti rāda, ka medņu riesta centrs ir novirzījies uz izkopto platību pusi, kas liecina par riestam labvēlīgiem apstākļiem šajās platībās. Ir uzsākts arī ķērpju monitorings uz ozolu stumbriem, kas atbrīvoti no apkārtējiem krūmiem un jaunākiem kokiem. Pētījuma sākumā novērotas nozīmīgas atšķirības ķērpju sugu daudzveidībā atkarībā no koku stumbru noēnojuma ilguma - uz klajumā augošiem ozoliem konstatēts par trešdaļu vairāk ķērpju sugu, nekā uz 30 gadus mežā ieaugušiem, un uz pusi vairāk, nekā uz 70 gadus mežā ieaugušiem ozoliem. Uz vides izmaiņām ķērpji reaģē lēni, tādēļ apēnojošo krūmu un koku izciršanas ietekme būs novērojama turpmākajos gados.
Dabisko zālāju atjaunošanas sekmju monitoringa atskaite Dabisko zālāju atjaunošanas sekmju monitoringa atskaite 2006. gads |
